Nāve garīgā dimensijā

 

Dalailama

Nāve ir mūsu dzīves daļa. Vai nu mums tas patīk, vai ne, tā reiz pienāks. Tā vietā, lai izvairītos domāt par nāvi, būtu labāk mēģināt izprast tās nozīmi. Avīzēs mēs bieži lasām, ka ir pastrādātas slepkavības, ka miruši cilvēki, taču ļaužu lielāka daļa iedomājas, ka nāve skar tikai citus un nevar sasniegt viņus pašus. Tā ir kļūda. Mums visiem ir tāds pats ķermenis, tāda pati cilvēka miesa un asinis, un mēs visi esam mirstīgi. Saprotams - ir milzīga atšķirība starp dabisku un nejaušu nāvi, bet agri vai vēlu nāve pienāks. Ja jūsu attieksme jau no paša sākuma būs "jā, nāve ir daļa no manas dzīves" , tad varbūt būs vieglāk stāties tai pretim.

 

Kad pārdomājat nāves neizbēgamību un neziņu par tās pienākšanas brīdi, jūs sagatvojaties nākotnei. Jūs tad saprotat, ka šīs dzīves labklājība un aktivitātes ir nenozīmigas. No tā brīža strādāt ilgtermiņa labuma vārdā jūsu pašu un citu dēļ jums liksies daudz svarīgāk un šī sapratne vadīs jūsu dzīvi.

 

I.Ziedonis

Jebkura pieturas zīme ir relatīva, nosacīta, izdomāta, izdomājama, mainīga! Vienīgā neizdomātā pieturas zīme ir nāve!
Vienīgā, nemainīgā, neizdomājamā. Tā ir, nevar nebūt, un nekā cita viņas vietā nevar ielikt.
Tāpēc neprasiet absolūtās pieturas zīmes.
Absolūtā pieturas zīme ir Nāve.

 

Z.Mauriņa

Nāve ir nepieciešama, bez nāves dzīvība būtu neiespējama. Lai rastos vieta jauniem dīgļiem, jaunām atvasēm, vecam celmam ir jāsatrūd.

 

P.Koelju

Un ziņa ir šāda: tu mirsi. Rīt vai pēc desmit gadiem, bet agri vai vēlu tu mirsi. Kaut arī tu tam nepiekristu. Kaut arī tev būtu citi nodomi. Tāpēc labi apdomā, ko grasies darīt šodien. Un ko gribi darīt rīt un visā atlikušajā dzīvē.

 

Ē.M.Remarks

Un neviens nezina, kad un kā tas viņam pienāks. Kāda jēga kaulēties par šo drusciņu laika? Kas tas vispārīgi ir? Ilgs mūžs? Gara pagātne? Un nākotne allaž sniedzas tikai līdz nākamajam elpas vilcienam. Aiz tā mēs nekā nezinām.

Mēs ar katru dienu vairāk mirstam, bet arī ar katru dienu ilgāk dzīvojam. Nekas netiek iznīcināts un kas neko negrib paturēt, tam pieder viss.

 

Ošo

Kad cilvēks ir pateicīgs par visu un ir gatavs mirt, svinot šo viņam doto iespēju, nāve kļūst skaista. Tad nāve nav ienaidnieks, bet labākais no draugiem, jo tā ir dzīves kulminācija - augstākā virsotne, kuru ir sasniegusi dzīve.

© SIA Rituālie Pakalpojumi